Cilvēki bieži vien apbrīno profesionāla pokera spēlētāja dzīvi. Tiem liekas, ka tas ir kaut kas ekskluzīvs un noteikti labs veids kā iegūt peļņu nevis strādāt katru dienu astoņas stundas. Cilvēkiem liekas, ka šādi cilvēki ir eksotiski, kā arī tiem pieder ļoti daudz naudas, lai iegādātos tādas lietas, ko vidusmēra cilvēks var tikai sapņot vai arī cerēt iegūt lielu aizdevumu.

Pokeram ir gan negatīvās, gan pozitīvās puses. Pozitīvās puses noteikti piesaista cilvēkus. Viens no tiem ir tas, ka pokers piesaista cilvēkus. Kā piemēru var minēt ģimeni, kur kāds ir slims ar Alcheimera slimību, bet pokers ir tieši tas, kas palīdz savest kopā. Tāpat ir arī citi labumi, kas iegūti, spēlējot pokeru.

Daudziem pokers ir kā laika aizpildīšanas veids. Iespējams, ka agrāk daudzi nekad nebūtu domājuši, ka tas ir iespējams katram spēlēt azartspēles, ieņemt vietu pokera turnīrā. Tāpat var satikt un iepazīt daudzus jaunus cilvēkus – kolēģus, draugus, vīru vai sievu. Līdz ar to pat zaudētā nauda nav nekas salīdzinājumā ar to, kas ir iegūts. Cits var uzspēlēt Makao pilsētā pokeru un veikt lidojumu uz Bali tajā pašā pēcpusdienā.

Daudzu cilvēku atbilde uz to, kāpēc tiem patīk spēlēt pokeru, ir tas, ka šī spēle sniedz brīvību un spēju kontrolēt savu grafiku. Cilvēki novērtē iespēju izmantot laiku, lai darītu to, kas man patīk. Vienlaikus to var apvienot ar tikšanos kopā saviem tuvajiem draugiem un viņu ģimenēm. Tie, kas ir vairākus gadus smagi strādājuši noteikti var dzīvot līdzsvarotu un piepildītu dzīvi arī ik pa laikam spēlējot pokeru, ja vien tas nekļūst par atkarību un netiek zaudētas milzu summas. Uzzini vairāk par aktuālajiem piedāvājumiem šeit. Tas gan ir vairāk stāsts par pokera un citu azartspēļu negatīvajām īpašībām. Arī pokers prasa stratēģiju un centienus, lai neveiktu muļķīgas darbības.

Daudzi pokera spēlētāji ir mīlējuši dažādas spēles un pokeru, kas, viņuprāt, nekad nekļūs vecs. Tas vienmēr prasa daudz domāšanas un pētījumu. Spēlētājiem patīk tas, ka tā nav pilnībā atrisināma spēle – vienmēr ir kaut kas, ko mācīties. Citiem pat patīk konkurence un iespēja uzlabot savu sniegumu. Katrs pokera turnīrs ir savādāks un līdz ar to arī nav rutīnas bet gan pastāvīgs izaicinājums. Citiem patīk riskēt tik ļoti, ka tie nebaidās pārbaudīt savas spējas un ar savām stratēģijām cīnīties pret labākajiem spēlētājiem visā pasaulē. Arī no kļūdām ir ko mācīties. Pokers arī vieno dažādus stāstus, kā arī ir pat uzņemtas filmas par un ap to. Ir cilvēki, kam ir paveicies saukt šo spēli par profesiju. Arī pārējiem noteikti ir daudz interesantas pieredzes un stāstu, lai spēlētu pokeru un iesaistītu jaunus cilvēkus.

Pokers noteikti patīk tādiem cilvēkiem, kuriem interesē azarts, iespēja uzvarēt, kopīgi pavadīt laiku, kā arī nepatīk rutīna un stabils darbs. Protams, pokeru var apvienot arī ar standarta darbu, bet ir jāuzmanās no tā, lai nerastos vēlme visu nopelnīto naudu izdot konkrētajās pokera likmēs. Tikai tādā veidā ir iespējams veiksmīgi baudīt visu, ko sniedz šīs azartspēļu veids, neaizmirstot to, ka tas ir aizliegts dažādās valstīs un ne bez iemesla. Tikai tādā veidā ir iespējams atrast un baudīt spēli, neradot papildus problēmas sev vai citiem. Nedrīkst arī aizmirst, ka pokera spēle kazino ievērojami atšķiras no tām, kas tiek spēlētas draugu kompānijā kaut kur citur.

Par rakstu paldies sakām EiroKazino.

Pēdējo desmit gadu laikā azartspēles un spēļu tehnoloģijas ir sākušas saplūst kopā videospēlēs, kurās ir līdzīgi elementi. Ir iespējams atrast arī dažādas azartspēles, kurās tiek izmantoti video spēļu spēlētāji. Noteikti nevar viennozīmīgi teikt, ka tas ir labi vai slikti, jo katram pašam ir izvēle, ko tas spēlē un iesaistās.

Daudzās jaunākās spēlēs ir kā tiešsaistes izsoles un spēļu veida darbības sociālo tīklu vietnēs, kuras var saukt par “sociālajām derībām”. Attiecībā uz videospēlēm, ieskaitot spēles ar azartspēlēm, starptautiskie azartspēļu pētījumi norāda, ka simulētai azartspēļu darbībai un azartspēlēm ir būtiska nozīme daudzās modernās videospēlēs.

Spēļu saturu videospēlēs var iedalīt atsevišķās trīs kategorijās. Pirmā ir standarta azartspēļu simulācija ar digitāli simulētām interaktīvām azartspēlēm. Tās ir strukturāli identiskas noteikta azartspēļu veida standarta formātam, piemēram, rulete (roulette) vai acītes (BlackJack). Otrā kategorijā ir nestandarta azartspēļu simulācija, interaktīva azartspēļu darbība, kas saistīta ar to, ka darbības, ko veic, izmantojot spēļu kredītus vai citus priekšmetus, kas noved pie neskaidra iznākuma. Šādas darbības var būt daļēji modelētas, izmantojot standarta azartspēļu darbību, bet kas ietver atsevišķus spēlētāju noteikumus vai citus strukturālus komponentus, kas atšķiras no noteiktām, visiem zināmām, azartspēļu spēlēm. Pēdējā variantā ietilpst azartspēles, kas ir veidotas uz azartspēļu atsauksmēm, neinteraktīvas azartspēles vai ar azartspēlēm un videospēlēm saistīti materiāli. Otrajā kategorijā noteikti var ietilpt dažas tiešsaistes videospēles, kas ir mazas spēles ar nestandarta azartspēļu simulāciju. Piemēram, 2014. gada februārī tika laista klajā neliela spēle Treasure Hunter, kas tika iekļauta tiešsaistes video spēlē Runescape. Lai saņemtu spēles balvas, spēlētājiem ir jāiegūst atslēgas, lai atslēgtu virtuālas lādes. Sākotnēji dalībniekiem, kas spēlēja Runescape, bija jāpiedalās Treasure Hunter, lai iegūtu kādu no godalgām. Tomēr 2014. gada aprīlī tika formulēts, ka uz godalgām var pretendēt arī tie spēlētāji, kuri spēlē brīvajā pasaulē. Treasure Hunter var atvērt piecas lādes ar vienu no pieciem dažādas krāsas dārgakmeņiem. Pēc atslēgas iegūšanas spēlētāji izvēlas kuru lādei atvērt (nezinot, kādas krāsas dārgakmens tur ir). Pēc tam spēlētājam tiek dota iespēja saglabāt balvu bankā, atteikties no tās, atstāt vēlāk vai izdot naudu, lai apmainītu pret nelielu monētu skaitu. Ir vairāki veidi, kā iegūt atslēgas. Tiek piešķirtas bezmaksas dienas atslēgas, atslēgas, ko iegūst, spēlējot spēles un pērkot). Dalībniekiem tiek piešķirtas divas bezmaksas atslēgas dienā, un tiem, kas spēlē bezmaksas pasaulē, ir tikai viena bezmaksas atslēga. Tie spēlētāji, kas maksā par dalību sudraba vai zelta klubā, katru dienu saņem trīs “bezmaksas” atslēgas. Apvienotās Karalistes azartspēļu komisija kαλύτερα φρουτάκια στην Ελλάδα 2015. gadā uzsvēra, ka tās uzskata, ka šāda veida mazā spēle ir “sociālās derības”, nevis azartspēles un līdz ar to tai netiek piemēroti nekādi pārkāpumi. Tāpat arī no to jurisdikcijas attiecībā uz spēles regulējumu. Viņi arī apgalvo, ka Runescape nav būtiskas vērtības ārpus savs platformas, līdz ar to nav manāma iemesla veikt regulatīvus pasākumus. Tomēr ir gadījumi, kad spēles godalgām ir vērtība ārpus spēles. Lietas, kas pirktas ar reālo naudu, var tikt pārdotas citam spēlētājam par naudas summu iekš spēles.

Videospēlēs ir iespējams atrast azartspēļu elementus, bet viss ir atkarīgs no konkrētās valdības un to formulējuma. Līdz ar to ir daudzas mazas spēles, kas iesaista spēlētājus maksāt par virtuālām lietām un var pat izraisīt atkarību. Ir grūti vai praktiski neiespējami izpētīt visas spēles.

Tiek uzskatīts, ka biškopībai ar ap 15 tūkstošiem gadu sena vēsture. Sākotnēji medus gan tika iegūts lietošanai uzturā, jo tas ir pārtikas produkts ar augstu enerģētisko vērtību, taču pavisam drīz cilvēki sāka atklāt arī medus un citu biškopības produktu ārstējošo iedarbību. Medu sāka izmantot dažādu slimību ārstēšanai, kā arī brūču apkopšanai, jo tika novērotas tā antibakteriālās, antiseptiskās un pretvīrusu īpašības. Patiesībā, ja neskaita augus, tad medus tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem medikamentiem cilvēces vēsturē un tas šādiem nolūkiem tiek lietots vēl joprojām.

Medus, kā jau mēs zinām ir ļoti salds un arī nebojājas, tāpēc arī senatnē cilvēki medu turēja cukura vietā, jo cukuru bija ļoti grūti eigūt no cukura niedrēm vai cukura bietēm un ja vēl papildus medum ir ārstniecīgas spējas tad tas kopumā radīja izcilu produktu, kura vērtība bija ļoti augsta!

Par spīti tam, ka medus kā ārstniecības līdzeklis tiek lietots jau tūkstošiem gadu, tā farmakoloģiskās īpašības sāka pētīt vien ap 20. gadsimtu. Tika izpētīts, ka medī ir ap 100 dažādu cilvēkam nepieciešamu vielu. Tika noskaidrots, ka medum kopumā piemīt ļoti augsta antibakteriāla un antiseptiska iedarbība, kas nozīmē, ka medus nogalina baktērijas un sēnīte, kā aizkavē to attīstību. Medum piemīt arī ļoti daudz citu īpašību un tas spēj ārstēt dažādas slimības, taču tad ir jārunā par dažādu medus veidu ietekmi atsevišķi. Medus bioķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem. Pirmkārt, tas ir atkarīgs no tā, kādu augu nektārs ir izmantots tā ražošanai. Piemēram, zeltainais stafilokoks var tikt ārstēts ar liepziedu medu, bet dizentērijas izraisītāji ar saulgriežu medu, kamēr citi medus veidi pret šīm baktērijām ir visai neefektīvi.

Medu kā ārstniecības līdzekli lieto ļoti dažādos veidos. Mūsdienās visbiežāk medus tiek lietots tieši saaukstēšanās slimību ārstēšanai, lietojot to kā saldinātāju zāļu tējām. Tā kā saaukstēšanās slimības ir vīrusus izraisītas, un vairumam medus veidu ir spēcīga pretvīrusu iedarbība, šāda metode darbojas, taču jāņem vērā, ka verdošā ūdenī medus zaudē savas vērtīgās īpašības. Labāk medu tomēr ir lietot atsevišķi, nevis iemaisot to karstā dzērienā. Ja tomēr vēlaties ar medu saldināt zāļu tējas, pagaidiet līdz tās mazliet atdziest un tikai tad lieciet klāt medu.

Nereti dažādu slimību ārstēšanai tiek veidoti dažādi medus un citu tautas ārstniecības līdzekļu preparāti. Atkarībā no tā, kādas slimības vai veselības problēmas jāārstē, tiek izmantots konkrēta veida medus un tam pievienoti citi līdzekļi, kas pastiprina medus iedarbību uz cilvēka organismu, vai arī papildina medu ar vielām, kas tajā trūkst efektīvai ārstēšanai.

Medu izmanto arī ārīgai lietošanai uz slikti dzīstošām brūcēm vai apdegumiem. Medus atjauno šūnas, tātad, paātrina dzīšanas procesu un antiseptiskā un antibakteriālā ietekme neļauj brūcē iekļūt kādai infekcijai. Medu lieto gan vienkārši kā smēri, gan arī medus kompreses. Arī ārīgai lietošanai nereti tiek taisīti dažādi sajaukumi, piemēram, ar smiltsērkšķiem, kam arī ir antibakteriāla un pretiekaisuma ietekme.

Visus resursus, ko mēs varam iegūt no dabas un izmantot, pamatā var iedalīt divās grupās – atjaunojamie resursi un neatjaunojamie resursi. Pie neatjaunojamajiem resursiem pieder visi tie resursi, kas vai nu vispār neatjaunojas jeb nesaražojas no jauna, vai arī tādi resursi, kas veidojas miljoniem gadu laikā un kuru patēriņš ir krietni lielāks nekā atjaunošanās ātrums. Atjaunojamie resursi (Slovensko casino hry online) ir tie, kurus mēs pietiekoši ātrā laikā varam izveidot no jauna. Ja runājam tieši par enerģijas ražošanu, tad tai mūsdienās pārsvarā tiek izmantoti tieši neatjaunojamie dabas resursi, kā, piemēram, gāze, nafta un akmeņogles. Tas nozīmē, ka drīz šie resursi izzudīs un līdzšinējie enerģijas ieguves veidi nebūs pieejami. Vēl jāpiemin, ka ražojot enerģiju no šiem fosilajiem kurināmajiem, rodas ļoti liels gaisa piesārņojuma daudzums, kas apdraud cilvēku eksistences iespējas tālākā nākotnē. Vienīgais glābiņš ir alternatīvās enerģijas izmantošana.

Alternatīvā enerģija ir enerģija, kas iegūta izmantojot atjaunojamos dabas resursus un kas nenodara vai arī nodara ļoti minimālu kaitējumu dabai, enerģijas ieguves un patērēšanas procesos. Tātad, enerģiju no atjaunojamajiem avotiem cilvēki varēs iegūt mūžīgi, jo tie vai nu paši par sevi nekad neizzūd, vai arī tos var viegli atjaunot, veicot konkrētas darbības. Pašlaik jau aktīvi tiek izmantoti vairāki alternatīvās enerģijas veidi, kā, piemēram, saules enerģija, vēja enerģija, ūdens enerģija u.c.

Pašlaik vislielākās cerības tiek liktas tieši uz saules enerģiju kā pamata enerģijas avotu nākotnē, kaut gan šobrīd tā tiek izmantota visai reti. Lai saules enerģiju varētu pārvērst siltumā vai elektroenerģijā tiek izmatoti attiecīgi, saules kolektori un saules paneļi jeb saules baterijas. Pašlaik saules enerģija tiek izmantota atsevišķu ēku apsildīšanai un apgādāšanai ar elektroenerģiju, taču aktīvi tiek strādāts arī pie tā, lai saules enerģiju pilnvērtīgi varētu izmantot, piemēram, arī transportlīdzekļu darbināšanai. Saule mums var dot ļoti daudz neizsmeļamas enerģijas, no kuras šobrīd mēs izmantojam vien ļoti niecīgu daļu.

Mazliet retāk tiek izmantota vēja enerģija. Arī tā pašlaik tiek lietota atsevišķu māju vai dažviet pasaulē, arī lielāku apgabalu nodrošināšanai ar elektroenerģiju. No vēja elektroenerģiju var saražot ģeneratori, vyherne automaty, turbīnas un citas ierīces. Lai izmantotu vēla enerģiju, vismaz pašlaik, ir nepieciešams ļoti lielas un jaudīgas ierīces, tāpēc to nevar izmantot portatīvu vai nelielu ierīču darbināšanai.

Arī ūdens enerģija, kas jau labu laiku tiek izmantota elektrības ražošanai tiek pieskaitīta pie alternatīvās enerģijas avotiem. No ūdens enerģiju ir iespējams iegūt hidroelektrostacijās. Tajās, ūdenim saskaroties ar dažādiem šķēršļiem rodas mehāniskā enerģija, kas pēc tam var tikt pārveidota elektrībā. Kaut gan ūdens ir atjaunojams resurss, ūdens izmantošana enerģijas ieguvei tomēr ir saistītas ar sava veida vides pārmaiņām, jo veidojot hidroelektrostacijas, ir jāpārpludina ūdenstilpnes. Gans staciju izveide, gan darbība negatīvi ietekmē ūdens mikrofloru un zemūdens dzīvi kopumā, tāpēc ja vien netiks izdomāti citi veidi, kā pārvērst ūdens veidoto mehānisko enerģiju, elektrībā, arī šis enerģijas ieguves veids nebūs pieejams mūžīgi.

Daudzi cilvēki noteikti ir pamanījuši avīzēs, žurnālos, interneta portālos u.c. medijos izmantotus dažādus horoskopus. Tie ir visdažādākie veidi. Ir mediji, kas to publicē katru dienu ar nosaukumu “ikdienas horoskops”. Bieži vien tiem pat nav norādīts autors, līdz ar to var apšaubīt gan to izcelsmi, gan izvērtēt to kā autortiesību pārkāpumu.

Katram rakstam un darbam, kam ir zināms autors, ir jābūt atsaucei un mediji nav izņēmums. Lai iegūtu kvalitatīvus horoskopus, tiem ir jāsadarbojas ar profesionāliem astrologiem. Daudzi no tiem ir atrodami ar Latvijas Astrologu asociācijas, kas jau iepriekš ir izteikusi neapmierinātību ar mediju darbību un necieņu pret viņu darbu. BNS (clique aqui) gan par to painteresējās sīkāk un centās izprast asociācijas relīzi un pretenzijas. Pārējiem Latvijas medijiem gan tas vairāk vai mazāk ir šķitis nesvarīgi. Profesionāli astrologi veido horoskopus pēc speciālas metodikas, ko tie izstrādājuši, balstoties uz savām zināšanām. Līdz ar to šīs prognozes ir kvalitatīvas un uzticamas.

Medijos bieži vien var manīt ne tikai horoskopus bez autoriem, bet arī tiešus tulkojumus no citiem ārzemju rakstiem vai vienkārši vairāku avotu salikumu kopā. Arī to var uzskatīt par sava veida autortiesību pārkāpumu. Tāpat ir arī prognozes, kuru izcelsme ir pilnībā nezināma. Tas rada iespaidu, ka pats medijs ir vienkārši pats kaut ko izdomāji, lai būtu iespējams publicēt jaunu informāciju un piesaistīt lasītājus. Nenoliedzami, ka ir cilvēki, kas lasa un tic horoskopiem, līdz ar to tā var būt tīša maldināšana, kam nav nekāda sakara ar profesionāliem horoskopiem, kuru prognozes var ievērojami atšķirties.

Latvijā ir vairāk nekā 100 sertificēti astrologi. Tāpat ir arī astroloģijas skolas, kur tiek mācīti šīs jomas speciālisti. No Izglītības un zinātnes ministrijas un pašvaldības izglītības departamenta tie ir saņēmuši speciālas licences, kas apliecina to profesionalitāti. Latvijā pastāv arī dažādas astroloģijas firmas un centri, kā arī ir cilvēki, kuri ir atvēruši savas privātprakses. Mediji bieži vien saviem rakstiem uzliek autortiesību aizliegumus, lai citviet tos nevarētu pārpublicēt, bet vienlaikus paši pārkāpj tiesības un nepiešķir samaksu kvalitatīvas informācijas sniedzējiem vai arī tīšuprāt vienkārši paņemot to sniegto informāciju bez atļaujas. Mediji tiek aicināti sadarboties ar profesionāļiem, jo tomēr to sniegto informāciju lasa daudz cilvēku, līdz ar to mediji i atbildīgi par sniegtās informācijas kvalitāti. Liela sabiedrības daļa ir pamanījusi mediju kvalitātes kritumu un tas noteikti nerada pozitīvu iznākumu auditorijas noturēšanai, jo cilvēki vienmēr var atrast kvalitatīvāku avotu, kas respektē autortiesības un norāda avotu vai to, ka tas ir tulkojums no kāda konkrēta cilvēka. Tikai tādā veidā ir iespējams veiksmīgi darboties un vienlaikus arī nepārkāpt dažādus noteikumu un likumus (jogos casino gratis maquinas). Pretējā gadījumā medijiem nāksies saskarties ar vēl vairāk tiesiskajiem procesiem, kas vienlaikus arī ceļ neslavu. Tas pats attiecas arī uz citu autoru darbu izmantošanu savā platformā, kas dažreiz tiek aizmirsts, jo bieži vien katrs cenšas sniegt informāciju pēc iespējas ātrāk un izpildīt dažādas normas, aizmirstot par to, ka no tā ciešs kvalitāte.

Latvijā autortiesības tiek realizētas un administrētas saskaņā ar Autortiesību likumu, kā arī saskaņā ar vairākām starptautisko vienošanos normām. Starptautiskās vienošanās ir panāktas, lai nodrošinātu nacionālo autoru aizsardzību ārvalstīs un lai sasniegtu zināmu atšķirīgo nacionālo likumu harmonizācijas pakāpi.

Viens no būtiskākajiem panākumiem šajā jomā bija 1. Bernes konvencija (uhkapelit netissä). Tā attiecas uz literāru un mākslas darbu aizsardzību. Tā tika pieņemta 1886. gadā un ir vairākkārtīgi papildināta. Kopumā to parakstīja apmēram 200 valstis. Latvijas Republika tās 1971. gada redakcijai atkal pievienojās 1995.gadā. 1996. gada decembrī šo konvenciju papildināja ar jaunu pantu. Tajā tika iekļauts regulējums par jauno tehnoloģiju ietekmi uz autortiesību īstenošanu. Papildinājumi tika veikti, pateicoties Vispasaules Intelektuālā īpašuma organizācijai.

Ir arī cita – Vispārējā autortiesību konvencija. To pieņēma 1952. gadā. Tās principi līdzīgi Bernes konvencijas principiem, taču autora aizsardzības minimālais līmenis ir zemāks (nav paredzētas personiskās jeb morālās tiesības, tiek pieprasītas formalitātes autortiesību iegūšanai).

Jauno tehnoloģiju attīstība rada nepieciešamību pēc jauniem, globāliem risinājumiem autoru tiesību jomā. Tāpēc tiek slēgtas arvien jaunas starptautiskas vienošanās. Viens no tiem ir līgums ar Vispasaules intelektuālā īpašuma organizāciju. Tas tiešā veidā attiecas uz autortiesībām. Šis līgums ietverts arī īpašā Latvijas Republikas likumā, kas pieņemts 2000. gadā. Līdz ar Latvijas iestāšanos ES, rodas arī daudzi citi papildus regulējumi. Galvenokārt uz autortiesībām attiecas Eiropas Savienības direktīvas (pitkäveto). Tās tiek pieņemtas, atkarībā no nepieciešamības reaģēt uz autoru darbu izmantojuma globalizēšanos, daļā no tām jau iestrādāta Latvijas Autortiesību likumā. Arī tas ik pa laikam tiek mainīts un papildināts. Tādā veidā ir iespējams sekot līdzi laikam un attīstībai. Savukārt vienoti starptautiski likumi attiecībā uz autortiesībām atvieglo tiesāšanos un dažādus citus aspektus. Tādā veidā ir iespējams arī nodrošināt lielāku vienlīdzību pret autoru darbiem dažādās valstīs. Šāds risinājums noteikti ir svarīgs visiem industrijā iesaistītajiem, jo pretējā gadījumā tiek piedzīvoti diezgan lieli zaudējumi. Līdz ar to ir skaidrs, ka katram ir iespējams iegūt drošas tiesības arī uz saviem darbiem, bet vienlaikus citiem ir iespējams iegādāties speciālas atļaujas, lai varētu darbus pilnīgi legāli izmantot un arī izplatīt. Lai gan Latvijā joprojām ļoti daudz ir nelegālu materiālu izplatības gadījumu un arī ir daudz cilvēku, kas tajā nesaskata neko prettiesisku, tomēr ir svarīgi, lai katrs izprastu kopējas normas. Tāpat arī cilvēkiem, kuri pārvietojas no vienas valsts uz citu ir daudz vieglāk saprast un cienīt arī autortiesību likumus. Līdz ar to ir iespējams arī izvairīties no dažādiem pārpratumiem un dažādiem citiem nevēlamiem gadījumiem. Lai baudītu darbus, tie ir jāciena ne tikai saistībā ar vietējiem māksliniekiem, bet arī starptautiskiem un jāatzīst vienotas tiesības un pienākumi. Paši autori noteikti par dažādiem centieniem un starptautiskiem līgumiem noteikti ir pateicīgi. Tikai tādā veidā ir iespējams iegūt atmaksu, ko katrs ir pelnījis par savu darbu un legāli to izplatīt arī plašākā apritē. Latvijai vēl ir tāls ceļš ejams, tomēr ir vērojamas arī pozitīvas iezīmes un dalība starptautiskās organizācijās tam tikai palīdz.