Visus resursus, ko mēs varam iegūt no dabas un izmantot, pamatā var iedalīt divās grupās – atjaunojamie resursi un neatjaunojamie resursi. Pie neatjaunojamajiem resursiem pieder visi tie resursi, kas vai nu vispār neatjaunojas jeb nesaražojas no jauna, vai arī tādi resursi, kas veidojas miljoniem gadu laikā un kuru patēriņš ir krietni lielāks nekā atjaunošanās ātrums. Atjaunojamie resursi (Slovensko casino hry online) ir tie, kurus mēs pietiekoši ātrā laikā varam izveidot no jauna. Ja runājam tieši par enerģijas ražošanu, tad tai mūsdienās pārsvarā tiek izmantoti tieši neatjaunojamie dabas resursi, kā, piemēram, gāze, nafta un akmeņogles. Tas nozīmē, ka drīz šie resursi izzudīs un līdzšinējie enerģijas ieguves veidi nebūs pieejami. Vēl jāpiemin, ka ražojot enerģiju no šiem fosilajiem kurināmajiem, rodas ļoti liels gaisa piesārņojuma daudzums, kas apdraud cilvēku eksistences iespējas tālākā nākotnē. Vienīgais glābiņš ir alternatīvās enerģijas izmantošana.

Alternatīvā enerģija ir enerģija, kas iegūta izmantojot atjaunojamos dabas resursus un kas nenodara vai arī nodara ļoti minimālu kaitējumu dabai, enerģijas ieguves un patērēšanas procesos. Tātad, enerģiju no atjaunojamajiem avotiem cilvēki varēs iegūt mūžīgi, jo tie vai nu paši par sevi nekad neizzūd, vai arī tos var viegli atjaunot, veicot konkrētas darbības. Pašlaik jau aktīvi tiek izmantoti vairāki alternatīvās enerģijas veidi, kā, piemēram, saules enerģija, vēja enerģija, ūdens enerģija u.c.

Pašlaik vislielākās cerības tiek liktas tieši uz saules enerģiju kā pamata enerģijas avotu nākotnē, kaut gan šobrīd tā tiek izmantota visai reti. Lai saules enerģiju varētu pārvērst siltumā vai elektroenerģijā tiek izmatoti attiecīgi, saules kolektori un saules paneļi jeb saules baterijas. Pašlaik saules enerģija tiek izmantota atsevišķu ēku apsildīšanai un apgādāšanai ar elektroenerģiju, taču aktīvi tiek strādāts arī pie tā, lai saules enerģiju pilnvērtīgi varētu izmantot, piemēram, arī transportlīdzekļu darbināšanai. Saule mums var dot ļoti daudz neizsmeļamas enerģijas, no kuras šobrīd mēs izmantojam vien ļoti niecīgu daļu.

Mazliet retāk tiek izmantota vēja enerģija. Arī tā pašlaik tiek lietota atsevišķu māju vai dažviet pasaulē, arī lielāku apgabalu nodrošināšanai ar elektroenerģiju. No vēja elektroenerģiju var saražot ģeneratori, vyherne automaty, turbīnas un citas ierīces. Lai izmantotu vēla enerģiju, vismaz pašlaik, ir nepieciešams ļoti lielas un jaudīgas ierīces, tāpēc to nevar izmantot portatīvu vai nelielu ierīču darbināšanai.

Arī ūdens enerģija, kas jau labu laiku tiek izmantota elektrības ražošanai tiek pieskaitīta pie alternatīvās enerģijas avotiem. No ūdens enerģiju ir iespējams iegūt hidroelektrostacijās. Tajās, ūdenim saskaroties ar dažādiem šķēršļiem rodas mehāniskā enerģija, kas pēc tam var tikt pārveidota elektrībā. Kaut gan ūdens ir atjaunojams resurss, ūdens izmantošana enerģijas ieguvei tomēr ir saistītas ar sava veida vides pārmaiņām, jo veidojot hidroelektrostacijas, ir jāpārpludina ūdenstilpnes. Gans staciju izveide, gan darbība negatīvi ietekmē ūdens mikrofloru un zemūdens dzīvi kopumā, tāpēc ja vien netiks izdomāti citi veidi, kā pārvērst ūdens veidoto mehānisko enerģiju, elektrībā, arī šis enerģijas ieguves veids nebūs pieejams mūžīgi.

Daudzi cilvēki noteikti ir pamanījuši avīzēs, žurnālos, interneta portālos u.c. medijos izmantotus dažādus horoskopus. Tie ir visdažādākie veidi. Ir mediji, kas to publicē katru dienu ar nosaukumu “ikdienas horoskops”. Bieži vien tiem pat nav norādīts autors, līdz ar to var apšaubīt gan to izcelsmi, gan izvērtēt to kā autortiesību pārkāpumu.

Katram rakstam un darbam, kam ir zināms autors, ir jābūt atsaucei un mediji nav izņēmums. Lai iegūtu kvalitatīvus horoskopus, tiem ir jāsadarbojas ar profesionāliem astrologiem. Daudzi no tiem ir atrodami ar Latvijas Astrologu asociācijas, kas jau iepriekš ir izteikusi neapmierinātību ar mediju darbību un necieņu pret viņu darbu. BNS (clique aqui) gan par to painteresējās sīkāk un centās izprast asociācijas relīzi un pretenzijas. Pārējiem Latvijas medijiem gan tas vairāk vai mazāk ir šķitis nesvarīgi. Profesionāli astrologi veido horoskopus pēc speciālas metodikas, ko tie izstrādājuši, balstoties uz savām zināšanām. Līdz ar to šīs prognozes ir kvalitatīvas un uzticamas.

Medijos bieži vien var manīt ne tikai horoskopus bez autoriem, bet arī tiešus tulkojumus no citiem ārzemju rakstiem vai vienkārši vairāku avotu salikumu kopā. Arī to var uzskatīt par sava veida autortiesību pārkāpumu. Tāpat ir arī prognozes, kuru izcelsme ir pilnībā nezināma. Tas rada iespaidu, ka pats medijs ir vienkārši pats kaut ko izdomāji, lai būtu iespējams publicēt jaunu informāciju un piesaistīt lasītājus. Nenoliedzami, ka ir cilvēki, kas lasa un tic horoskopiem, līdz ar to tā var būt tīša maldināšana, kam nav nekāda sakara ar profesionāliem horoskopiem, kuru prognozes var ievērojami atšķirties.

Latvijā ir vairāk nekā 100 sertificēti astrologi. Tāpat ir arī astroloģijas skolas, kur tiek mācīti šīs jomas speciālisti. No Izglītības un zinātnes ministrijas un pašvaldības izglītības departamenta tie ir saņēmuši speciālas licences, kas apliecina to profesionalitāti. Latvijā pastāv arī dažādas astroloģijas firmas un centri, kā arī ir cilvēki, kuri ir atvēruši savas privātprakses. Mediji bieži vien saviem rakstiem uzliek autortiesību aizliegumus, lai citviet tos nevarētu pārpublicēt, bet vienlaikus paši pārkāpj tiesības un nepiešķir samaksu kvalitatīvas informācijas sniedzējiem vai arī tīšuprāt vienkārši paņemot to sniegto informāciju bez atļaujas. Mediji tiek aicināti sadarboties ar profesionāļiem, jo tomēr to sniegto informāciju lasa daudz cilvēku, līdz ar to mediji i atbildīgi par sniegtās informācijas kvalitāti. Liela sabiedrības daļa ir pamanījusi mediju kvalitātes kritumu un tas noteikti nerada pozitīvu iznākumu auditorijas noturēšanai, jo cilvēki vienmēr var atrast kvalitatīvāku avotu, kas respektē autortiesības un norāda avotu vai to, ka tas ir tulkojums no kāda konkrēta cilvēka. Tikai tādā veidā ir iespējams veiksmīgi darboties un vienlaikus arī nepārkāpt dažādus noteikumu un likumus (jogos casino gratis maquinas). Pretējā gadījumā medijiem nāksies saskarties ar vēl vairāk tiesiskajiem procesiem, kas vienlaikus arī ceļ neslavu. Tas pats attiecas arī uz citu autoru darbu izmantošanu savā platformā, kas dažreiz tiek aizmirsts, jo bieži vien katrs cenšas sniegt informāciju pēc iespējas ātrāk un izpildīt dažādas normas, aizmirstot par to, ka no tā ciešs kvalitāte.

Latvijā autortiesības tiek realizētas un administrētas saskaņā ar Autortiesību likumu, kā arī saskaņā ar vairākām starptautisko vienošanos normām. Starptautiskās vienošanās ir panāktas, lai nodrošinātu nacionālo autoru aizsardzību ārvalstīs un lai sasniegtu zināmu atšķirīgo nacionālo likumu harmonizācijas pakāpi.

Viens no būtiskākajiem panākumiem šajā jomā bija 1. Bernes konvencija (uhkapelit netissä). Tā attiecas uz literāru un mākslas darbu aizsardzību. Tā tika pieņemta 1886. gadā un ir vairākkārtīgi papildināta. Kopumā to parakstīja apmēram 200 valstis. Latvijas Republika tās 1971. gada redakcijai atkal pievienojās 1995.gadā. 1996. gada decembrī šo konvenciju papildināja ar jaunu pantu. Tajā tika iekļauts regulējums par jauno tehnoloģiju ietekmi uz autortiesību īstenošanu. Papildinājumi tika veikti, pateicoties Vispasaules Intelektuālā īpašuma organizācijai.

Ir arī cita – Vispārējā autortiesību konvencija. To pieņēma 1952. gadā. Tās principi līdzīgi Bernes konvencijas principiem, taču autora aizsardzības minimālais līmenis ir zemāks (nav paredzētas personiskās jeb morālās tiesības, tiek pieprasītas formalitātes autortiesību iegūšanai).

Jauno tehnoloģiju attīstība rada nepieciešamību pēc jauniem, globāliem risinājumiem autoru tiesību jomā. Tāpēc tiek slēgtas arvien jaunas starptautiskas vienošanās. Viens no tiem ir līgums ar Vispasaules intelektuālā īpašuma organizāciju. Tas tiešā veidā attiecas uz autortiesībām. Šis līgums ietverts arī īpašā Latvijas Republikas likumā, kas pieņemts 2000. gadā. Līdz ar Latvijas iestāšanos ES, rodas arī daudzi citi papildus regulējumi. Galvenokārt uz autortiesībām attiecas Eiropas Savienības direktīvas (pitkäveto). Tās tiek pieņemtas, atkarībā no nepieciešamības reaģēt uz autoru darbu izmantojuma globalizēšanos, daļā no tām jau iestrādāta Latvijas Autortiesību likumā. Arī tas ik pa laikam tiek mainīts un papildināts. Tādā veidā ir iespējams sekot līdzi laikam un attīstībai. Savukārt vienoti starptautiski likumi attiecībā uz autortiesībām atvieglo tiesāšanos un dažādus citus aspektus. Tādā veidā ir iespējams arī nodrošināt lielāku vienlīdzību pret autoru darbiem dažādās valstīs. Šāds risinājums noteikti ir svarīgs visiem industrijā iesaistītajiem, jo pretējā gadījumā tiek piedzīvoti diezgan lieli zaudējumi. Līdz ar to ir skaidrs, ka katram ir iespējams iegūt drošas tiesības arī uz saviem darbiem, bet vienlaikus citiem ir iespējams iegādāties speciālas atļaujas, lai varētu darbus pilnīgi legāli izmantot un arī izplatīt. Lai gan Latvijā joprojām ļoti daudz ir nelegālu materiālu izplatības gadījumu un arī ir daudz cilvēku, kas tajā nesaskata neko prettiesisku, tomēr ir svarīgi, lai katrs izprastu kopējas normas. Tāpat arī cilvēkiem, kuri pārvietojas no vienas valsts uz citu ir daudz vieglāk saprast un cienīt arī autortiesību likumus. Līdz ar to ir iespējams arī izvairīties no dažādiem pārpratumiem un dažādiem citiem nevēlamiem gadījumiem. Lai baudītu darbus, tie ir jāciena ne tikai saistībā ar vietējiem māksliniekiem, bet arī starptautiskiem un jāatzīst vienotas tiesības un pienākumi. Paši autori noteikti par dažādiem centieniem un starptautiskiem līgumiem noteikti ir pateicīgi. Tikai tādā veidā ir iespējams iegūt atmaksu, ko katrs ir pelnījis par savu darbu un legāli to izplatīt arī plašākā apritē. Latvijai vēl ir tāls ceļš ejams, tomēr ir vērojamas arī pozitīvas iezīmes un dalība starptautiskās organizācijās tam tikai palīdz.