Līgumos noteiktās autortiesības starptautiskā mērogā

Latvijā autortiesības tiek realizētas un administrētas saskaņā ar Autortiesību likumu, kā arī saskaņā ar vairākām starptautisko vienošanos normām. Starptautiskās vienošanās ir panāktas, lai nodrošinātu nacionālo autoru aizsardzību ārvalstīs un lai sasniegtu zināmu atšķirīgo nacionālo likumu harmonizācijas pakāpi.

Viens no būtiskākajiem panākumiem šajā jomā bija 1. Bernes konvencija (uhkapelit netissä). Tā attiecas uz literāru un mākslas darbu aizsardzību. Tā tika pieņemta 1886. gadā un ir vairākkārtīgi papildināta. Kopumā to parakstīja apmēram 200 valstis. Latvijas Republika tās 1971. gada redakcijai atkal pievienojās 1995.gadā. 1996. gada decembrī šo konvenciju papildināja ar jaunu pantu. Tajā tika iekļauts regulējums par jauno tehnoloģiju ietekmi uz autortiesību īstenošanu. Papildinājumi tika veikti, pateicoties Vispasaules Intelektuālā īpašuma organizācijai.

Ir arī cita – Vispārējā autortiesību konvencija. To pieņēma 1952. gadā. Tās principi līdzīgi Bernes konvencijas principiem, taču autora aizsardzības minimālais līmenis ir zemāks (nav paredzētas personiskās jeb morālās tiesības, tiek pieprasītas formalitātes autortiesību iegūšanai).

Jauno tehnoloģiju attīstība rada nepieciešamību pēc jauniem, globāliem risinājumiem autoru tiesību jomā. Tāpēc tiek slēgtas arvien jaunas starptautiskas vienošanās. Viens no tiem ir līgums ar Vispasaules intelektuālā īpašuma organizāciju. Tas tiešā veidā attiecas uz autortiesībām. Šis līgums ietverts arī īpašā Latvijas Republikas likumā, kas pieņemts 2000. gadā. Līdz ar Latvijas iestāšanos ES, rodas arī daudzi citi papildus regulējumi. Galvenokārt uz autortiesībām attiecas Eiropas Savienības direktīvas (pitkäveto). Tās tiek pieņemtas, atkarībā no nepieciešamības reaģēt uz autoru darbu izmantojuma globalizēšanos, daļā no tām jau iestrādāta Latvijas Autortiesību likumā. Arī tas ik pa laikam tiek mainīts un papildināts. Tādā veidā ir iespējams sekot līdzi laikam un attīstībai. Savukārt vienoti starptautiski likumi attiecībā uz autortiesībām atvieglo tiesāšanos un dažādus citus aspektus. Tādā veidā ir iespējams arī nodrošināt lielāku vienlīdzību pret autoru darbiem dažādās valstīs. Šāds risinājums noteikti ir svarīgs visiem industrijā iesaistītajiem, jo pretējā gadījumā tiek piedzīvoti diezgan lieli zaudējumi. Līdz ar to ir skaidrs, ka katram ir iespējams iegūt drošas tiesības arī uz saviem darbiem, bet vienlaikus citiem ir iespējams iegādāties speciālas atļaujas, lai varētu darbus pilnīgi legāli izmantot un arī izplatīt. Lai gan Latvijā joprojām ļoti daudz ir nelegālu materiālu izplatības gadījumu un arī ir daudz cilvēku, kas tajā nesaskata neko prettiesisku, tomēr ir svarīgi, lai katrs izprastu kopējas normas. Tāpat arī cilvēkiem, kuri pārvietojas no vienas valsts uz citu ir daudz vieglāk saprast un cienīt arī autortiesību likumus. Līdz ar to ir iespējams arī izvairīties no dažādiem pārpratumiem un dažādiem citiem nevēlamiem gadījumiem. Lai baudītu darbus, tie ir jāciena ne tikai saistībā ar vietējiem māksliniekiem, bet arī starptautiskiem un jāatzīst vienotas tiesības un pienākumi. Paši autori noteikti par dažādiem centieniem un starptautiskiem līgumiem noteikti ir pateicīgi. Tikai tādā veidā ir iespējams iegūt atmaksu, ko katrs ir pelnījis par savu darbu un legāli to izplatīt arī plašākā apritē. Latvijai vēl ir tāls ceļš ejams, tomēr ir vērojamas arī pozitīvas iezīmes un dalība starptautiskās organizācijās tam tikai palīdz.