Medus lietošana ārstniecībā

Tiek uzskatīts, ka biškopībai ar ap 15 tūkstošiem gadu sena vēsture. Sākotnēji medus gan tika iegūts lietošanai uzturā, jo tas ir pārtikas produkts ar augstu enerģētisko vērtību, taču pavisam drīz cilvēki sāka atklāt arī medus un citu biškopības produktu ārstējošo iedarbību. Medu sāka izmantot dažādu slimību ārstēšanai, kā arī brūču apkopšanai, jo tika novērotas tā antibakteriālās, antiseptiskās un pretvīrusu īpašības. Patiesībā, ja neskaita augus, tad medus tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem medikamentiem cilvēces vēsturē un tas šādiem nolūkiem tiek lietots vēl joprojām.

Medus, kā jau mēs zinām ir ļoti salds un arī nebojājas, tāpēc arī senatnē cilvēki medu turēja cukura vietā, jo cukuru bija ļoti grūti eigūt no cukura niedrēm vai cukura bietēm un ja vēl papildus medum ir ārstniecīgas spējas tad tas kopumā radīja izcilu produktu, kura vērtība bija ļoti augsta!

Par spīti tam, ka medus kā ārstniecības līdzeklis tiek lietots jau tūkstošiem gadu, tā farmakoloģiskās īpašības sāka pētīt vien ap 20. gadsimtu. Tika izpētīts, ka medī ir ap 100 dažādu cilvēkam nepieciešamu vielu. Tika noskaidrots, ka medum kopumā piemīt ļoti augsta antibakteriāla un antiseptiska iedarbība, kas nozīmē, ka medus nogalina baktērijas un sēnīte, kā aizkavē to attīstību. Medum piemīt arī ļoti daudz citu īpašību un tas spēj ārstēt dažādas slimības, taču tad ir jārunā par dažādu medus veidu ietekmi atsevišķi. Medus bioķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem. Pirmkārt, tas ir atkarīgs no tā, kādu augu nektārs ir izmantots tā ražošanai. Piemēram, zeltainais stafilokoks var tikt ārstēts ar liepziedu medu, bet dizentērijas izraisītāji ar saulgriežu medu, kamēr citi medus veidi pret šīm baktērijām ir visai neefektīvi.

Medu kā ārstniecības līdzekli lieto ļoti dažādos veidos. Mūsdienās visbiežāk medus tiek lietots tieši saaukstēšanās slimību ārstēšanai, lietojot to kā saldinātāju zāļu tējām. Tā kā saaukstēšanās slimības ir vīrusus izraisītas, un vairumam medus veidu ir spēcīga pretvīrusu iedarbība, šāda metode darbojas, taču jāņem vērā, ka verdošā ūdenī medus zaudē savas vērtīgās īpašības. Labāk medu tomēr ir lietot atsevišķi, nevis iemaisot to karstā dzērienā. Ja tomēr vēlaties ar medu saldināt zāļu tējas, pagaidiet līdz tās mazliet atdziest un tikai tad lieciet klāt medu.

Nereti dažādu slimību ārstēšanai tiek veidoti dažādi medus un citu tautas ārstniecības līdzekļu preparāti. Atkarībā no tā, kādas slimības vai veselības problēmas jāārstē, tiek izmantots konkrēta veida medus un tam pievienoti citi līdzekļi, kas pastiprina medus iedarbību uz cilvēka organismu, vai arī papildina medu ar vielām, kas tajā trūkst efektīvai ārstēšanai.

Medu izmanto arī ārīgai lietošanai uz slikti dzīstošām brūcēm vai apdegumiem. Medus atjauno šūnas, tātad, paātrina dzīšanas procesu un antiseptiskā un antibakteriālā ietekme neļauj brūcē iekļūt kādai infekcijai. Medu lieto gan vienkārši kā smēri, gan arī medus kompreses. Arī ārīgai lietošanai nereti tiek taisīti dažādi sajaukumi, piemēram, ar smiltsērkšķiem, kam arī ir antibakteriāla un pretiekaisuma ietekme.